Tendences darbam no mājām pasaules darba tirgū

Darbs no mājām pilnīgi noteikti lielai daļai sabiedrības vairs nav sveša lieta. Pēdējā gada laikā, protams, pieaugumu darbā no mājām veicinājuši ārēji apstākļi, kas piespieda desmitiem miljonu cilvēku pāriet uz to. Taču arī pirms tam jau bija manāma lielāka tendence cilvēkiem izvēlēties strādāt attālināti. Nevarētu teikt, ka šāds darba modelis ir viennozīmīgi labāks vai sliktāks, tam ir savi plusi, kā arī mīnusi, kurus tad arī apskatīsim sīkāk.

Darbs no mājām darbinieka acīs

2019. gadā LinkedIn veiktajā pētījumā atklājās, ka 82% no darbiniekiem ASV visdažādākajās jomās vēlas strādāt no mājām vismaz vienu reizi nedeļā, bet aptuveni 57% vēlas mājās pavadīt vismaz 3 dienas nedēļā. [1] Tātad ir redzams, ka pat pirms 2020. gada pandēmijas vairāk nekā puse no darbiniekiem dažādās sfērās bija gatavi pāriet uz darbu attālināti gandrīz pilnībā. Šo virzību uz attālinātu darbu varētu skaidrot ar milzum daudz koplietošanas darbavietu atvēršanos, kā arī pieaugošu skaitu ar uzņēmumiem, kuru interesēs ir lielu daļu darbinieku nodarbināt attālināti, lai samazinātu izmaksas par biroju uzturēšanu. Liela daļa darbinieku šo uzskata par lielisku iespēju uzsākt dažādas nodarbes paralēli darbam. Vienalga, vai tas ir atpūtas nolūkos, kāda jauna hobija uzsākšanai, dažādu papildus ienākumu veidošanai vai vienkārši biežākām aktivitātēm ar savu ģimeni, bet šie cilvēki ir raduši laiku, lai iespētu paveikt daudz vairāk nekā zaudējot laiku, lai dotos  uz ofisu.

Darbs no mājām darba devēja acīs

Pēdējo gadu laikā ir novērojama ne vien daudzu darbinieku vēlme pāriet uz darbu no mājām, bet arī daudz uzņēmumu strādā pie tā, lai vairums darbinieku varētu veikt savus pienākumus šādā formātā. Sākumā varētu šķist, ka lielākie ieguvumi ir tieši darbiniekiem, bet patiesībā darba devējam ir arī milzīgas iespējas būt ieguvējam no šīs situācijas. Viens no lielākajiem varētu būt tas, ka ir iespēja noalgot labākos speciālistus pasaulē, neuztraucoties par dažādiem ģeogrāfiskajiem novietojumiem. Protams, laika zonas varētu būt šķērslis, bet netiešas saziņas līdzekļi spētu to novērst. Uzņēmumi arī būtu ieguvēji, jo vairs nebūtu nepieciešams nodrošināt tik lielu apjomu ar darba telpām un ofisiem, jo vairums darba notiktu tikai un vienīgi attālināti. Ir pierādīts, ka darbs no mājām ir daudz efektīvāks, ja tiek ievēroti pamatnoteikumi un ir pietiekama motivācija, kas nozīmē, ka kompānijas attīstība spētu straujāk virzīties uz priekšu, jo visi darbinieki strādātu produktīvāk.

Kā to ietekmējusi COVID-19 pandēmija?

Daudz darba vietu visapkārt pasaulē bija spiestas aizvērties un nodrošināt turpmāku darbu attālināti. Daļai sabiedrības tas bija nepatīkami, jo labprātāk izvēlētos darbu ofisā, savukārt citiem tā bija brīnišķīga iespēja piepildīt jau ilgstošu vēlmi un sākt darbu attālināti. Pēc ilgstošāka pandēmijās ietekmē pavadīta laika CHUSS veica darbinieku aptauju dažādās Kanādas un Austrālijas universitātēs (studenti netika iekļauti), lai uzzinātu, kādā veidā viņi vēlētos turpināt darbu, kad situācija pasaulē stabilizēsies. Nepārsteidzoši, aptuveni trešdaļa aptaujāto vēlētos turpināt darbu 50/50 jeb pusi laika no mājām, bet otru pusi klātienē, kā arī apmēram tikpat daudzi lielāko daļu darba vēlētos turpināt tikai no mājām. [2] Varam secināt, ka attālināts darbs ir saistošs darbiniekiem, tomēr pastāv vēlme kaut nedaudz arī tikties ar kolēģiem klātienē, lai apspriestu darba jautājumus. Ar grūtībām šajā jautājumā ir saskārušas dažādas finanšu institūcijas, kā arī citas nozares, kurās kiberdrošība ir kritiska. Kiberdrošības jautājumi dažādos uzņēmumos sākumā apturēja daudzu darbinieku pāreju uz darbu attālināti, bet tas ātri mainījās. Galvenie šķēršļi bija, piemēram, dažādas pielaides sistēmām, dažādu konfidenciālu failu un informācijas nodrošināšana darbiniekiem mājas datoros. 

Darba iespējas attālināti pēc nozarēm

Pēc McKinsey Global Institute veiktā pētījuma vislielākās iespējas pāriet uz darbu attālināti virs 50% darba laika ir finanšu un apdrošināšanas, pārvaldes, tehnisko pakalpojumu, IT un telekomunikāciju nozarēs, savukārt pāreja uz darbu attālināti tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, būvniecība, ēdināšana un lauksaimniecība ir ļoti minimāla, un pētījums norāda uz to, ka tajās darbs klātienē sastāda vismaz 80% no kopējā. [3]

Hibrīdais darba modelis jeb ~50/50

Šāda veida modeli jau ieskicējām sākumā, un tagad aplūkosim to sīkāk. Iepriekš minētajā aptaujā jau noskaidrojām, ka aptuveni visu 60% dalībnieku Kanādā un Austrālijā būtu gatavi pāriet uz 50/50 modeli vai pat vairāk laika pavadīt darbā attālināti. Citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē paredz, ka uz šādu vai līdzīgu modeli varētu pāriet gandrīz 40% iedzīvotāju, bet nodarbinātības eksperte Alicia Tung paredz, ka Ķīnā 10 gadu laikā varētu strauji attīstīties 40/60 modelis.[4],[5] Līdzīgi arī ASV aptuveni 55% no strādājošajiem vēlas dalītu laiku, strādājot attālināti un klātienē. [6] Šis modelis ir tik aktuāls, jo tas ideālā gadījumā nodrošinātu sakārtotu sistēmu, socializēšanos, neatkarīgumu, kā arī elastību un spēju pielāgoties situācijai. Hibrīdā sistēma ļautu tikties klātienē uz iepriekš sarunātām sapulcēm, lai pārrunātu paveikto, kā arī jebkādus citus aktuālus tematus, kas nodrošinātu šo, jau iepriekš minēto, struktūru darba organizēšanā. Darba tikšanās ārpus savām mājām nodrošinās nepieciešamo socializēšanās minimumu ikkatram. Tajā pašā laikā šāds darba modelis nodrošina pietiekami daudz izvēles iespēju. Izvēle, kurā vietā strādāt un kurā laikā paveikt savus pienākumus, nodrošina brīvības un neatkarības aspektu, kas arī varētu būt lielākais iemesls, kādēļ darba ņēmējam hibrīds darba stils varētu šķist tik pievilcīgs. [7]

Plusi darbam no mājām

• Iespēja ietaupīt naudu un laiku, ko parasti patērētu ceļā uz un no darba, kā arī ēdienreizēs ārpus darbavietas. Mazāka pārvietošanās apkārt arī nodrošina mazāku gaisa piesārņojumu, jo tiek arvien mazāk izmantoti personīgie auto, tāpat arī autobusi.
• Iespēja brīvi izvēlēties vietu, no kurienes strādāt, vienalga, vai tā būtu guļamistaba, darbistaba, pagalms vai grāvis. Ir iespējams arī visu iekārtot savām vajadzībām tā, kā cilvēks to vēlas.
• Mazāk traucēkļu un uzmanības novērsēju, jo darbavietās, īpaši lielos ofisos, nekad nav miera un notiek nepārtrauktakustība, kas bieži var traucēt koncentrēšanos.
• Lielāka produktivitāte un efektivitāte, kā pierāda FlexJobs veiktā aptauja 2019. gadā, kur 65% darbinieku norādīja, ka, strādājot no mājām, viņi spēj daudz ātrāk un kvalitatīvāk paveikt uzdotos pienākumus [8].
• Lielāka brīvība uzdevumu paveikšanā, t.i., to izpilde tajā dienas laikā, kad tas ir ērtāk. Izvēle, kad paveikt nepieciešamos pienākumus, ļauj darbiniekam būt daudz elastīgākam un paveikt uzdevumus brīdī, kad tos viskvalitatīvāk var izpildīt.
• Darbs no mājām palīdz samazināt stresa līmeni darbiniekam, jo mājās ir tuvāka atmosfēra, kas nodrošina drošības sajūtu jebkurā situācijā.
• Vairāk laika ar ģimeni. Fakts, ka nav nepieciešams doties uz ofisu un pēc tam atpakaļ, daudziem var ietaupīt pat neiedomājami daudz laika, ja parasti pavada ceļā pat vairākas stundas. Tāpat ir iespējams ieplānot vienu pusdienlaiku kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem, kad iespējams nedaudz atslābt no pienākumiem un pārrunāt dienas sākumu.

Mīnusi darbam no mājām

• Darba procesu pielāgošana mājas apstākļiem var izrādīties diezgan liels izaicinājums, jo ir jāpārplāno darbības sistēma un visi iekšējie procesi. Darbam mājās ir daudz savādāka infrastruktūra gan no darba devēja puses, gan paša darbinieka. Bieži pārejas posms var būt sarežģīts un, ja nepilnīgi paveikts, var atstāt negatīvu un ilgstošu iespaidu uz turpmāko darba procesu.
• Daudziem esamība mājas apstākļos rada atpūtas sajūtu, tāpēc šiem cilvēkiem ir ļoti grūti pieķerties jebkādu pienākumu pildīšanai, kā arī trūkst motivācijas un gribasspēka kaut kam vispār pieķerties klāt.
• Dažreiz var kļūt ļoti neomulīgi un garlaicīgi strādāt no mājām, jo nav neviena kolēģa, ar ko parunāt par dažādām tēmām, kas nav saistītas ar darbu. Socializēšanās ir cilvēka dabā, tāpēc, īpaši pēc ilgstošāka laika, kas pavadīts mājās, rodas vēlme kaut vai vienkārši būt kopā ar tuvākajiem kolēģiem.
• Trūkst straujās ofisa enerģijas, kas parasti dzen uz priekšu un motivē darbus paveikt ātrāk. Mājās parasti, salīdzinot ar ofisu, ir diezgan kluss un mierīgs, kas var cilvēkam atnest pārāk mierīgu sajūtu un miegainību, kas tad attiecīgi padarītu koncentrēšanos ilgstošākam darba procesam ļoti sarežģītu.
• Atbildes saņemšana kādā svarīgā vai ne tik svarīgā jautājumā vai nelielas palīdzības saņemšana var prasīt daudz ilgāku laika periodu nekā ofisā, pajautājot kolēģim vai atbildīgajam personālam, kurš tajā brīdī atrodas tieši blakus.

Ieteikumi efektīvākam darbam no mājām

• Plāno savu darba laiku arī mājās. Skaidri un gaiši saplāno paveicamos uzdevumus un centies pieturēties pie šī plāna. Saplānošana arī nozīme nepārstrādāšanos, t.i., laicīgi beigt darbus, lai pievērstos citām aktivitātem, kam vēlies atvēlēt savu laiku.
• Atbrīvojies no uzmanības novērsējiem. Darba laikā izslēdz nevajadzīgus paziņojumus telefonā, datorā. Limitē sevi no dažādiem priekšmetiem apkārt, kas varētu raisīt domas par kādu citu aktivitāti vai izklaidi, kamēr nepieciešamie uzdevumi nav pilnībā pabeigti.
• Ieplāno regulārus pārtraukumus, lai atpūtinātu visu ķermeni no ilgstošas darbības pie ekrāna, lai ar svaigu enerģiju varētu ķerties pie tā atpakaļ.
• Mājās nostādi precīzus noteikumus, kad kāds no ģimenes drīkst patraucēt ar savu klātbūtni, lai nerastos situācijas, ka regulāri kāds iztraucētu darbu.
• Atvēli atsevišķu istabu vai tās daļu tikai darbam un iekārto to, lai būtu darbam motivējoša atmosfēra, jo citas vietas varētu pazemināt darba ražīgumu, kā arī tā kvalitāti.
• Socializējies ar saviem kolēģiem. Tas nenozīmē ierasties uz sapulci un izrunāt degošākos darba jautājumus, tas nozīmē sazvanīties pēc darba laika vai arī, ja tas netraucē, darba laikā, un aprunāties par aktuālākajiem jautājumiem pasaulē, valstī vai pilsētā, kas nav tieši saistīti ar darbu. Tas var palīdzēt rast prieku un motivāciju turpināt strādāt vēlāk [9].

Varam secināt, ka tendence pāriet uz darbu no mājām pilnīgi noteikti turpinās strauji attīstīties, kā arī COVID-19 šo procesu būs strauji paātrinājis. Ir iespējams saskatīt milzum daudz iespēju šī jautājuma risināšanā, tāpēc nevar skaidri pateikt, vai nonāksim pie konkrētas, vienotas darba organizēšanas sistēmas, kuru mēs ieraudzīsim izplatāmies visos pasaules reģionos. Tāpat darbam attālināti ir virkne ar plusiem gan darba devējiem, gan ņēmējiem, bet šobrīd tam ir atrodami arī pietiekami daudz mīnusi, kas, iespējams, no tā attur. Tačunoteikti nākamajos gados redzēsim dažādus risinājumus to samazināšanā un pat likvidēšanā, kas ļaus kvalitatīvi nodrošināt darbu no mājām. Uzzini vairāk par attālinātas komandas saliedēšanas un motivēšanas iespējām: www.efectio.com/lv/sakumlapa

Avoti:

[1]https://blog.linkedin.com/2019/october/7/national-wfhweek-your-future-at-work-could-be-from-home

[2]https://theconversation.com/working-from-home-during-covid-19-what-do-employees-really-want-148424

[3]https://www.mckinsey.com/~/media/McKinsey/Industries/Public%20and%20Social%20Sector/Our%20Insights/Future%20of%20Organizations/Whats%20next%20for%20remote%20work%20An%20analysis%20of%202000%20tasks%20800%20jobs%20and%20nine%20countries/SVGZ-MGI-RemoteWork-Exh2.svgz

[4]https://www.cipd.co.uk/about/media/press/home-working-increases

[5]https://news.microsoft.com/apac/2020/07/29/microsoft-forecasts-a-hybrid-new-normal-of-work-in-asia-pacific/

[6]https://siepr.stanford.edu/research/publications/how-working-home-works-out

[7]https://www.bbc.com/worklife/article/20200824-why-the-future-of-work-might-be-hybrid

[8]https://www.flexjobs.com/blog/post/survey-flexible-work-job-choices/

[9]https://www.pcmag.com/news/get-organized-20-tips-for-working-from-home