Efektīvi veidi, kā veicināt darbinieku motivāciju

Efektīvi veidi, kā veicināt darbinieku motivāciju

Efektīvi veidi, kā veicināt darbinieku motivāciju

Mūsdienīgā un veiksmīgā uzņēmumā darbinieku efektivitāte un atdeve darbā ir saisīta ar motivāciju un iesaisti. Lai ieraudzītu un arī realizētu motivēšanas rīkus, nepieciešams izprast darba specifiku, vietas vai darbinieka personības atšķirības. Uzzini vairāk: Darbinieku motivēšana ar spēļošanu

Vienota motivēšanas sistēma jau lēnām zaudē vērtību, jo svarīgi pievērst uzmanību unikālām un īpašām iezīmēm. Vispopulārākie rīki, kā prēmijas, darba vietas auto, apdrošināšana ir ārējās motivācijas rīki, bet tie nemotivē darbiniekus iekšēji.

Kas vispārīgi raksturo motivējošos faktorus darba vietā? Kas varētu veicināt darbinieku vēlmi strādāt ar aizrautību? Vai mirdzēt viņu acīm un gūt gandarījumu par paveikto darbu? 

Galvenie motivācijas aspekti

Motivācija galvenokārt ir saistīta ar –  enerģiju, spēju un vēlmi ieguldīt darbā 120% no sevis, arī augstu darba kvalitāti, jo kvalitātes aspekts svarīgāks par kvantitāti. Iedvesma un iesaiste galvenokārt saistīta ar cilvēka iekšējiem mērķiem un virzītājaspektiem, ārējā vide to var pastiprināt un veicināt produktivitātes uzlabošanu uzņēmumā.

Deivids Roks, NeuroLeadership institūta direktors, izstrādājis SNAST modeli, lai skaidrotu motivācijas aspektus un teoriju apvienotu ar neirozinātni. SNAST (Statuss, Noteiktība, Autonomija, Saistība, Taisnīgums) ir pamats, lai saprastu, kā smadzenes reaģē uz uztvertajiem draudiem un novērtējumu no apkārtējiem.

Pamatojoties uz Deivida Roka modeli, darbu nevajadzētu uzskatīt par biznesa darījumu, kad veic tikai darbu un saņem atalgojumu, bet gan par daļu no sociālās sistēmas, kurā smadzenes tiek atalgotas, pamatojoties uz to, kāda ir biznesa vide, darbinieka nepieciešamība pēc statusa, noteiktības, autonomijas, saistības un taisnīguma.

Pamanīts darbinieku motivācijas trūkums

Ne vienmēr darbinieku motivācijas trūkumu var pamanīt saskarsmē un savstarpējās sarunās, bet vadītājs vai īpašnieks to pamanīs rezultējošo un financiālo rādītāju krišanās gadījumā, darbinieku pārāk biežās kavēšanas dēļ, iekavētu vai neizdarītu darbu dēļ vai uzņēmuma kopējās stagnācijas gadījumā. 

Šāda situācija nevar palikt bez ievērības, jo motivēts darba kolektīvs veicinās pozitīvu iekšējo darba vidi, uzlabos darba produktivitāti, efektivitāti un uzņēmuma rezultātus. Pēc Gallup veiktā salīdzinājuma, kur tika salīdzināti uzņēmumi ar iesaistītiem un neiesaistītiem darbiniekiem, secināts, ka iesaistītie darbinieki uzņēmumos:

  • palielināja produktivitāti par 17%;
  • palielināja klientu vērtējumus par 10%;
  • palielināja pārdošanas apjomu par 20%;
  • palielināja rentabilitāti par 21%;
  • samazināja kavējumu skaitu par 41% 

salīdzinājumā ar neiesaistītiem darbiniekiem uzņēmumos.  

Arī darba devējs vai kolēģis var būt tas, kurš uzrunā un interesējas par iespējamajiem motivācijas krišanās iemesliem. Bieži vien apkārtējie līdzcilvēki ikdienā vislabāk spēj novērtēt otra garastāvokļa maiņas un arī ilgstošas pārmaiņas otra raksturā un attieksmē darba vietā.

Galvenie motivācijas trūkuma iemesli

  • Pārāk daudz darba → izdegšana darbā

Situācija, kad pārāk daudz dažādu darbu, pienākumu un nav iespējams atvilkt elpu, darīt visu pakāpeniski un sakārtoti, tad galvenā doma galvā ir – paspēt izdarīt! Tad iekšējā iedvesma, radošā domāšana un degsme tiek pilnībā nomākta. Lai sakārtotu šādu radušos situāciju un atbrīvotu prātu pozitīvai enerģijai, nepieciešams paņemt pauzi, paskatīties uz visu no malas un izvirzīt prioritātes, lai nekristu izmisumā!

  • Grūti nošķirt darbu no privātās dzīves

Mūsdienās, kad liela daļa no ikdienas dzīves ir sociālo tīklu izmantošana, aktīva iesaiste un pastiprināta telefona izmantošana, kas arī ir nepieciešama darbā, bieži novērš uzmanību un rada vēlmi nedarīt uzdotos darbus vai pienākumus. 

”2020. gadā vidējais laiks, ko cilvēks sociālajos tīklos pavada dienā, ir 2 stundas 24 minūtes; ja kāds piefiksētu to jau 16 gadu vecumā un dzīvotu līdz 70 gadiem, viņš tam būtu veltījis 5,7 gadus no savas dzīves,” atsaucoties pēc apkopotās statistikas datiem.

Ne tikai sociālie tīkli pastiprināti var novērst uzmanību, bet arī nepārtraukti zvani, ziņas no draugiem vai ģimenes. Tādā veidā samazinās produktivitāte, samazinās uzmanības fokuss un zūd iekšējā motivācija, jo domas novērš kas cits.

Viena no metodēm ir darba laikā neizmantot internetu telefonā, lai nebūtu vēlme skatīties sociālos tīklus un kliedēt domas, tādā veidā tikai lietojot telefonu saziņai darba vajadzībām, izmanotojot datorā pieejamos resursus. 

  • Patstāvīgs emocionāls nogurums vai spiediens

Ja katru dienu, atrodoties darbā, sajūta, ka nekam nav spēka un vēlmes iesaistīties darbā vai arī ja no darba devēja, vadītāja saņem nepātrauktus pārmetumus, tas pilnībā sagrauj darba efektivitāti un darbinieka pozitīvo enerģiju darba vietā. 

Lai cik grūti nebūtu, jāspēj pēc darba vai brīvdienās izvēdināt galva no drūmajām domām, darot lietas, kas iedvesmo, jo tādā veidā var uzlādēt iekšējo enerģiju jaunam darba cēlienam. 

Patiesībā aptaujās tika atklāts, ka “darbinieku labsajūta un pozitīvais noskaņojums palielināja produktivitāti darbā par aptuveni 12%.”

Tieši tāpēc brīvdienās svarīgi ir pilnībā veltīt laiku savas mentālās un fiziskās labsajūtas uzlabošanai, jo laba atpūta ļauj ar jaunu spēku strādāt smadzenēm darba laikā. 

  • Uzmanības fokusa zudums

Šis ir viens no galvenajiem motivācijas trūkuma iemesliem, kas ietver sevī iepriekš minētos iemeslus, jo uzmanības fokuss var samazināties pārslodzes dēļ, emocionālā spiediena rezultātā, kā arī uzmanību novērš ārpus darba privātās dzīves faktori. Lai saglabātu uzmanību, jāspēj saglabāt interese un aizrautība. Neirozinātnes pētījumi liecina, ka cilvēka iekšējā motivācija balstās uz senas zīdītāju sistēmas, kas vērsta uz izpēti un ieinteresētību. Neiroattēlveidošanas pētījumi, kas līdz šim ir koncentrējušies uz ziņkārību un meistarību, norāda, ka iekšēji motivētus stāvokļus pakļauj neironu reģioni, iespējamās dinamiskās pārslēgšanās starp liela mēroga smadzeņu tīkliem, kas saistīti ar uzmanības noteikšanu, uzmanības kontroli un pašreferenciālu izziņu. 

Uzmanības fokusa krišanās var būt saistīta ar daudzu uzdevumu veikšanu vienlaicīgi, jo pirms pāris gadiem tika popularizēts darba organizēšanas veids, kad tiek veikti daudzi uzdevumi vienlaicīgi. Ir izpētīts, ka tas kavē ražīgumu un samazina intelektu:

“Vienā pētījumā tika veikts izpratnes tests gan darbiniekiem, kuri fokusējās uz atsevišķa uzdevuma veikšanu, gan darbiniekiem, kuri veica daudzus uzdevumus vienlaicīgi. Darbinieki, kuri veica daudzus uzdevumus, saņēma vērtējumu par 11% zemāku nekā tiem, kuri fokusējās uz vienu uzdevumu. Otrkārt, daudzuzdevumu veicējiem spēja fokusēties samazinājās par 17%.

Pastāv iespējamība, ka darbiniekam ir motivācija, bet ārējie apstākļi neveicina tās progresu un izpaušanos, tāpēc svarīgi ir apzināties ikviena stiprās puses, personības iezīmes un apzināties, kā varētu veicināt darbinieka vēlmi un entuziasmu strādāt atdevi.

Dažādu personību motivēšana darba vidē

Lai iesaistītu un motivētu darbiniekus darba vidē, jāpavēro un jāiepazīst labāk savs darba kolektīvs. Neatkarīgi no kolektīva lieluma, uzņēmumā ir kāds, kurš labi māk organizēt darbu, kurš izdomā jaunas un radošas idejas vai risinājumus, kurš vienmēr visu izdara laikā, kurš uzņemas prezentēšanu auditorijas priekšā….

  • Darbinieki, kuriem vairāk piemīt introverta iezīmes – patstāvīgi veic savu darbu, izdara to rūpīgi, mazāk komunicē ar citiem vai mazāk ierosina, bet labprāt uzņemas papildus pienākumus. 

Nikola Tesla, izcila izgudrotāja, inženiere un arī introverta personība, skaidro: “Oriģinalitāte uzplaukst noslēgtībā bez ārējās ietekmes, kas mēdz traucēt radošajam prātam. Esi viens – tas ir izgudrojuma noslēpums: esi viens brīdī, kad dzimst labas idejas.”

Kā motivēt? Ieteicams fokusēties uz iekšējās motivācijas atrašanu un veicināšanu, jo tā saistīta ar tieksmi meklēt jaunas idejas, paplašināt un izmantot savas spējas, izpētīt un mācīties. Ir izpētīts, ka cilvēku iekšējā vēlme un virzība palīdz iesaistīties kādā darbībā, jo viņiem tā šķiet interesanta un pēc būtības apmierinoša. 

  • Individuālas tikšanās/pārrunas, lai varētu atklāt personīgo viedokli noteiktos jautājumos;
  • Atvēlēt laiku novēršanai, pierašanai pie jaunās situācijas vai vides;
  • Ļaut koncentrēties uz konkrētiem uzdevumiem, attīstot un izmantojot darbinieka stiprās puses.

Kā izpētīt? To var novērtēt pēc otra uzvedības, brīvas un atklātas sarunas par veiktajām darbībām, var izmantot aptaujas anketas, kas pārbauda cilvēka iesaistīšanās iemeslus un iegūtu atgriezenisko saiti.

Kas to ietekmē? Pētījumi ir parādījuši, ka, lai gan iekšējā motivācija ir psiholoģiskās izaugsme dzīves laikā, tā nekādā ziņā nav automātiska, jo tā ir galvenokārt ir atkarīga no kompetences un autonomijas (gribas izjūtas).

  • Darbinieki, kuriem piemīt ekstroverta iezīmes – pārliecināti par sevi komunikācijā ar  citiem, piemīt labas prezentēšanas spējas, komunicē ar plašu cilvēku loku, ģenerē jaunas idejas un iesaistās darba iekšējās vides mainīšanā. Lai gan ekstravertiem piemīt entuziasms un ārējā enerģija, nevar pilnīgi apspiest introvertu darbiniekiem viedokli un esamību telpā, jo tā rezultātā citi darbinieki tik aktīvi neiesaistās, tādējādi liekot visai komandai palaist garām viņu idejas.

Kā motivēt? Ekstrovertiem palīdz ārējā motivācija, jo šādiem darbiniekiem svarīgāka atlīdzības sasniegšana, izvairīšanās no soda vai kāda vērtīga rezultāta sasniegšana. Pirmie pierādījumi par šo veidu nošķiršanu nāca no eksperimentāliem pētījumiem, kas parādīja, ka taustāma atlīdzība var mazināt iekšējo motivāciju.

  • Uzslavēt un atbalstīt entuziasmu;
  • Piedāvāt projektus/uzdevumus, kur nepieciešamas jaunas un svaigas idejas;
  • Skaidri paust viedokli un nostāju par veikto darbu, idejām.

Tas, ka darbiniekam piemīt, piemērm, vairāk introverta iezīmes, nenozīmē, ka cilvēks ir antisociāls vai arī, ka ekstroverts nespēj strādāt patstāvīgi. Svarīgi saprast, ka introversija un ekstroversija attiecas uz to, kā enerģija parasti plūst uz iekšu vai uz āru. 

Darba vide kā ietekmējošais faktors motivācijai

Iekšējā darba vide tiešā veidā ietekmē darbinieku labsajūtu darbā, attiecīgi samazinot vai palielinot darba produktivitāti, efektivitāti, komunikāciju, pozitīvo enerģiju, kā arī darbinieku motivāciju un iesaisti darba procesos. Sakārota darba vide vairos arī labu darbinieku parādīšanos un saglabāšanu uzņēmumā, tādējādi veidojas sasaistīti objekti, jo uzņēmums ir ieinteresēts piesaistīt vai saglabāt labus darbiniekus, savukārt, darbiniekiem ir svarīga vide darba vietā. Uzņēmums var būt salīdzinoši neliels, bet vizuāli patīkami iekārots, kā arī lielā uzņēmumā sakārtotas vides gadījumā plašas telpas var sniegt lielu lomu darbinieku labsajūtas radīšanā. 

Kādiem vajadzētu būt darba vietas apstākļiem darbinieku labsajūtai?

  • Labvēlīgai un ērtai – veicina darbinieku aizrautību, kā arī noskaņo poztīvi un uzlabo produktivitāti. 
  • Sakārtotai un labiekārtotai –  lai, darbinieks veicot ikdienas aktivitātes, varētu savu uzmanību fokusēt uz nepieciešamo darbu veikšanu. 
  • Veicinošai – nodrošinot komfortu, drošību, darbinieki labprāt uzturas darba telpās un strādā. Veicinoša darba vide iekļauj arī kādu atpūtas stūrīti vai telpu, kur darbinieki pusdienu pauzē vai pātraukumos var atpūsties, smelties jaunas idejas un komunicēt ar kolēģiem patīkamā gaisotnē. 

Nepietiekama darba vide rada darbinieku neapmierinātību, un tas attiecīgi ietekmēs darbinieku sniegumu, kas var ietekmēt darba produktivitāti.

Piemēram, svarīgi pievērst uzmanību telpu tīrībai, kārtībai, krāsām, gaismai un arī temperatūrai darba telpās. CareerBuilder pētījums atklāja, ka “53% aptaujāto darbinieku ir mazāk produktīvi, ja viņu darba vietā ir pārāk auksti.”

Lai uzzinātu viedokli par darba vides apstākļiem, vai darbinieki ir apmierināti ar visu vai gribētu ko mainīt, var veikt online aptauju, kas prasīs pāris minūtes laika! 

Vienota formula darbinieku motivēšanai?

Pastāv galvenie principi, uz ko balstās cilvēku iekšējā un ārējā motivēšana, bet grūti nodefinēt universālu formulu visiem. Vēlams izvēlēties motivēšanas rīkus, izvērtējot darba kolektīva individuālās darbinieku iezīmes, uzlabojot kopējo darba vidi un novēršot faktorus, kas veicina motivācijas trūkumu un kavē pilnvērtīgu iesaisti darba procesā. Ja vēlies izmēģināt inovatīvu metodi darbinieku motivēšanai, izmēģini kādu no Efectio darbinieku iesaistes programmām! Ieskaties: www.efectio.com/lv

Avoti:

[1]https://blogs.scientificamerican.com/observations/the-science-of-motivation-from-juggling-to-statistics/

[2]https://www.zippia.com/advice/no-motivation-to-work/

[3]https://us.accion.org/resource/introverts-vs-extroverts-how-each-add-value-workplace/

[4]https://knepublishing.com/index.php/Kne-Social/article/view/3424/7209

[5]https://www.shrm.org/resourcesandtools/hr-topics/employee-relations/pages/6-ways-to-boost-employee-concentration.aspx

[6]https://www.careerbuilder.com/advice/how-much-does-temperature-affect-your-productivity

[7]https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5364176/

[8]https://www.connectsolutions.ch/blog/8-eye-opening-employee-productivity-statistics#:~:text=THE%20HIGHEST%20PERFORMING%20WORKERS%20TAKE,nearly%2030%25%20of%20their%20workday!

[9]https://backlinko.com/social-media-users

[10]https://www.gallup.com/workplace/236366/right-culture-not-employee-satisfaction.aspx

Similar Posts