Labsajūtas iniciatīvu nozīme darbinieku iesaistīšanā

Šī raksta mērķis ir saprast, kas ir labsajūta un kā to viegli īstenot, lai tu vai tavi darbinieki justos darbā daudz iesaistītāki. Kas ir būtiskākās lietas, kam jāpievērš uzmanība, risinot labsajūtas un iesaistes jautājumus? Saistīta informācija: Veselības mēneša programma darbinieku labsajūtai.

1. Kas ir labsajūta un iesaiste?

Darbinieku iesaiste ir pakāpe, kādā darbinieks jūtas entuziastisks par saviem darba pienākumiem, paļaujas uz organizāciju, apzinās uzņēmuma izvirzītos mērķus un pieliek pūles, lai tos sasniegtu. Iesaisti var raksturot arī kā saiknes stiprumu, ko izjūtam pret savu darbu, un mūsu centienus sniegt ieguldījumu organizācijas panākumos.

Labsajūta savukārt ir būtiska darba kontekstā, jo tā tiešā veidā ietekmē mūsu enerģiju, dzīves kvalitāti un arī paveikto darba uzdevumu kvalitāti. Labsajūta paredz, ka mēs jūtamies labi gan fiziski, gan emocionāli, un tā aptver gandrīz visus mūsu dzīves aspektus. Kad esam priecīgi par to, ko darām, tas atstāj pozitīvu iespaidu uz mūsu labsajūtu. Un vienlaikus – ja jūtamies labi un enerģijas pilni, arī darbā spējam uzrādīt labāku rezultātu. 

Lielākā daļa darba devēju zina, ka iesaistīta darba komanda, visticamāk, būs daudz produktīvāka, taču retāk cilvēki apzinās saikni starp iesaisti darbā un darbinieku labsajūtu. Ikvienam no mums būtu ļoti grūti pilnībā iesaistīties darba procesos, ja mēs nejustos labi. Un līdzīgi – tā kā darbā pavadām lielu daļu savas dzīves, mūsu kopējais labsajūtas līmenis būs zemāks, ja nesajutīsim jēgu un prieku tajā, ar ko ikdienā nodarbojamies. Tāpēc var secināt, ka patiesībā iesaiste darbā un labsajūta savā starpā mijiedarbojas, un ikvienam, kurš vēlas uzlabot vienu no šiem aspektiem, nāksies domāt arī par otru.

Gallup pētījums par darbinieku labsajūtu un iesaisti, uzrāda ieguvumus, kas rodas, pateicoties labsajūtas programmām darba vidē. Darbinieki, kas darbojas uzņēmumos, kuri izmanto labsajūtas iniciatīvas:

• par 42% biežāk augstu novērtē savu dzīves kvalitāti;
• par 27% biežāk uzrāda “izcilu” sniegumu savā darbā darbā;
• nākamo 12 mēnešu laikā par 59% retāk meklē darbu citā organizācijā.

Tāpēc ikviena uzņēmuma interesēs ir samazināt veselības aprūpes izmaksas un izveidot tādu labsajūtas programmu, kas padarītu uzņēmumu par vilinošu darba vietu, kur darbinieki sajustos aprūpēti. Taču svarīgi saprast, ka labsajūtas iniciatīvas nozīmē vēl daudz ko citu, – piemēram, tās ir saistītas ar tādas kultūras veidošanu, kas palīdzētu darbiniekiem iesaistīties, īstenot savu potenciālu, atbilstoši konkrētā uzņēmuma prioritātēm un vērtībām. Citiem vārdiem, atbalstot visus veselības aspektus, darbinieki var kļūt par 64 procentiem produktīvāki, tāpēc šīs aktivitātes nedrīkst atstāt novārtā.

Pēc O.C. Tanner datiem uzņēmumi ar oficiālām labsajūtas programmām novēro:

• ideju un inovāciju pieaugumu darbinieku vidū par 17%;

• par 20% palielinātu to darbinieku skaitu, kuri apmeklē ārstu vispārējai pārbaudei;

• darbinieku vispārējās labsajūtas pieaugumu par 14%.

Iekļaujot labsajūtas iniciatīvas uzņēmuma iekšējā stratēģijā, tās var ietekmēt visus būtiskākos uzņēmuma kultūras aspektus – mērķus, vērtības, inovācijas, vadību u.c. Bez tam, ikviens uzņēmums vēlas, lai tā komandu veidotu laimīgi darbinieki. Centieni radīt un uzturēt veselīgu uzņēmuma kultūru palīdzēs mudināt uz veselīgām izvēlēm, kas veicina pozitīvu noskaņu un priecīgu garastāvokli. Tā kā veselīgāki darbinieki ir laimīgāki, viņi būs arī produktīvāki – vidēji laimīgi darbinieki ir par 12% produktīvāki iepretim neapmierinātiem.

1.1. Labsajūtas dažādie līmeņi

Labsajūta raksturo to, kā mēs jūtamies un cik labi esam spējīgi tikt galā ar ikdienas dzīvi. Nav vienotas labsajūtas definīcijas, taču pastāv vispārēja vienošanās, ka labsajūta ietver pozitīvu emociju un noskaņojumu klātbūtni (piemēram, apmierinātība, prieks), negatīvu emociju neesamību (piemēram, skumjas , nemiers), apmierinātību ar dzīvi, piepildījumu un spēju pozitīvi funkcionēt (Happiness and Economics). Slikta labsajūta ietekmē cilvēka vispārējo veselību, viņa spēju strādāt produktīvi un viņa attiecības ar citiem. Savukārt, ja cilvēkam piemīt laba pašsajūta, viņš var:

• jūties iesaistīts apkārtējā pasaulē

• produktīvi dzīvot un strādāt

• justies pārliecināts par sevi

• veidot un uzturēt labas attiecības ar citiem cilvēkiem

• tikt galā ar ikdienas stresu un izaicinājumiem.

Labsajūtas pamatu veido labi dzīves apstākļi. Ikvienam no mums piemīt vajadzības – sākot no izdzīvošanai primāri nepieciešamajām līdz garīgajām un pašrealizācijas vajadzībām. Un liela daļa no tām ir cieši saistītas ar darba vidi. 

Fiziskā labsajūta sevī ietver gan apkārtējās vides (mājokļa, darba) un paša cilvēka fizisko pusi – sākot no darba telpām līdz uzturam un fiziskajai veselībai. Primāri šajā labsajūtas dimensijā tiek apmierinātas cilvēka fiziskās un drošības vajadzības. Ne vien darbinieku veselībai, bet arī produktivitātei nozīmīga ir atbilstoša darba vide un ergonomika – tā atļauj veikt procesus ērtāk un efektīvāk. Līdzās tam, fiziskā labsajūta ir arī paša cilvēka veselība, kas cieši saistīta ar kvalitatīvu un pārdomātu uzturu un fiziskām aktivitātēm, kas, īpaši biroja darbiniekiem, ir nepietiekamas. Pētījumi pierādījuši ciešu saistību veselīgiem ieradumiem ar labākām kognitīvajām spējām, stresa līmeņa pazemināšanos un labākiem mācīšanās rezultātiem.

Sociālā labsajūta ietver sevī attiecības (tai skaitā darba kolektīvā) un piederības sajūtu. Psiholoģiskā drošība un uzticēšanās komandas ietvaros ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kuru savos darba efektivitātes pētījumos atzinusi Google. Ja darbinieks izjūt piederību savai organizācijai, pastāv 5 reizes lielāka iespēja, ka viņš parādīs labāko darba sniegumu, salīdzinājumā ar tiem kolēģiem, kuri šo piederību neizjūt. Tādēļ vērts apdomāt, kāda darba kultūra valda uzņēmumā – vai tā atbalsta darbinieku sociālo labsajūtu un attiecības, kas vērstas uz sadarbību.

Garīgā labsajūta ietver sevī tādus aspektus kā garīgā veselība, pašizaugsme, darba mērķis un garīgums. Bieži vien tas ir noteicošais faktors, vai darbinieks izvēlēsies esošo kā savu ilgtermiņa darba vietu un kāds būs viņa sniegums pēc tam, kad apmierinātas primārās vajadzības. Profesionālā skatījumā pašrealizācija ir iespēja personiskajai izaugsmei, darba jēga un radošums. Deloitte 2019. gada Global Human Capital Trends pētījuma ietvaros noskaidroja, ka tikai 43% darbinieku ir pārliecināti, ka darba devējs nodrošina viņiem saistošas izaugsmes iespējas, un 53% darbinieku atzinuši, ka viņu pārstāvētā organizācija nodrošina jēgpilnu darbu.

Cilvēka labsajūtas līmenis ir dzīves kvalitātes rādītājs. Ir svarīgi apzināties, ka labsajūta nozīmē vairāk to, ko un kādā veidā mēs darām, ne tik daudz, kas mēs esam. Tas, ko mēs darām un kā mēs domājam, var ļoti ietekmēt mūsu pieredzi.

1.2. Motivācija labsajūtas uzlabošanai darba vietā

Darbinieku labsajūta ir sarežģīts jautājums. Ir ļoti daudz faktoru, kas ieteikmē to, kā darbinieki jūtas, piemēram, darba slodze, vadības stils, attiecības starp darbiniekiem, kā arī darbinieku personiskā ikdienas dzīve. Tomēr, ikvienam uzņēmumam ir vērtīgi izveidot tādu organizācijas kultūru, kur komandas labsajūta un iesaiste ir prioritātes. Darbinieki, kuri uzskata, ka viņu darba devējs rūpējas par viņu labsajūtu, darbā iesaistās vairāk nekā citi. Gan uzņēmumu vadībai, gan darbiniekiem vajadzētu rādīt piemēru – būt par labu paraugu citiem – paņemt darba pauzi atpūtai, būt aktīvam, uzklausīt citus, teikt paldies u.tml. Kā jūs, iespējams, esat dzirdējuši, “prasmīga līderība nenozīmē autoritāti, bet gan ietekmi un iedvesmu”.

Patiesībā pētījumi ir parādījuši, ka nodarbinātība pozitīvi ietekmē cilvēka veselību un labsajūtu, ļaujot praktiski pielietot savas spējas, īstenot mērķus un attīstīties. Strādājošie cilvēki parasti ir laimīgāki un veselīgāki nekā tie, kas nestrādā. Tomēr darbs var arī kaitēt veselībai, mazinot dzīves kvalitāti dažādu negatīvu darba situāciju dēļ.

Uzņēmumi, kuri nerūpējas par savu darbinieku iesaisti un veselību vai pat kaitē tai, neierindosies starp tām darba vietām, kurās cilvēki vēlētos strādāt ilgstoši. Cilvēki mūsdienās arvien vairāk apzinās savas veselības nozīmi un uz to norāda arī jaunākie dati. 2019. gada IF Apdrošināšanas veiktais pētījums atklāja, ka 55% darbinieku ir gatavi doties prom no esošās darba vietas, lai strādātu tādā, kas vairāk atbilstu, viņuprāt, normālas darba vietas iezīmēm. Savukārt,  57%  uzsvēra, ka darba devējam būtu nepieciešams uzlabot tieši darbinieku labsajūtu.

Labsajūtai jāpievēršas holistiski – visos tās līmeņos. Personīgajā līmenī tas nozīmētu rūpēties par savu fizisko, garīgo un sociālo labsajūtu, savukārt darba kontekstā nodrošināt, ka tiek aptverta darbinieku fiziskā labsajūta (ķermenis), psihoemocionālā labsajūta (prāts), kā arī radīta atbilstoša darba vide un kultūra, mērķtiecīgi nodrošinot veselīgu un drošu darba vidi, privātās dzīves un darba līdzsvaru, kā arī izaugsmes bagātu un draudzīgu uzņēmuma kultūru.

Laba veselība, augsts enerģijas līmenis un novērtējums ir būtisks kā pašiem darbiniekiem, tā arī uzņēmumam, kurā tie strādā. Pēc Virgin Pulse datiem, darbinieki vēlas būt laimīgi, iegūt vairāk enerģijas, asāku uztveri un kļūt mērķtiecīgāki. Lielākā daļa darbinieku, kas piedalās veselības programmās, ir ļoti motivēti uzlabot dažādus savas veselības aspektus, un 96,3 % to uzskata par savu līdzdalības galveno iemeslu. Papildu enerģija (92,2 %) ir otrs būtiskākais darbinieku motivētājs. Būtisks iemesls, kāpēc cilvēki piedalās šāda veida programmās ir arī uzņēmumu piedāvātie stimuli jeb balvas, jo 9 no 10 darbiniekiem (90,4 %) piedalās atlīdzību dēļ.

2. Galvenie soļi, kā efektīvi iekļaut labsajūtas programmas darba vietā

Daži no visefektīvākajiem un visaptverošākajiem labsajūtas uzlabošanas veidiem ir veidot ciešākas attiecības ar citiem, būt aktīviem un fiziski veseliem, apgūt jaunas prasmes, palīdzēt citiem un būt klātesošam. Taču rodas jautājums – vai un kā darba devēji var palīdzēt savai komandai uzlabot labsajūtu visos veidos?

2.1. Labsajūta darba vietā

Tā kā darbinieku veselībai ir milzīga nozīme un veselības apdrošināšanas kļūst arvien dārgākas, darba devējiem ir vērts apsvērt pareizi izstrādātas veselības programmas ieviešanu, kas nāktu par labu gan darbinieku labsajūtai, gan organizācijai.

Būtiski norādīt, kā personīgā labsajūta atšķiras no kopējās komandas labsajūtas darba vietā. Ikviens var sākt diētu, izstrādāt noteiktu treniņu plānu un citas metodes, lai justos labāk, taču birojā ir jāņem vērā vairāki noteikumi.

1. Darbinieku aptaujāšana. Nav nepieciešams mēģināt uzminēt, kas nepieciešams jūsu darbiniekiem – vislabāk ir vienkārši jautāt un attiecīgi rīkoties. Pajautājiet, ko viņi vēlas un ko uzņēmums var darīt, lai padarītu darbiniekus laimīgākus. Darbiniekiem ir jājūtas tiesīgiem pieņemt šāda veida lēmumus. Uzņēmums, kas uzklausa savus darbiniekus, jau ir spēris pirmo soli komandas labsajūtas uzlabošanā. Iekļaujoša un saprotoša vide ir pats pamats, lai darbinieks varētu justies labi un iesaistīties darbā.
2. Izvirzīti mērķi. Jautājiet uzņēmuma vadītājiem, kādi ir viņu mērķi un cerības ar labsajūtas iniciatīvām. Pozitīvāka darba vide, uzlabotas attiecības starp kolēģiem, labāka uzņēmuma reputācija vai varbūt mazāk slimības lapu. Efektīvas veselības programmas izveidošana būs daudz vienkāršāka, ja zināsiet, kāds ir tās mērķis, kā arī ja informēsiet komandu par ieguvumiem. Tāpat palīdziet komandām izvirzīt veselības mērķus, jo pati mērķu noteikšana nāk par labu cilvēka labsajūtai un piešķir lietām skaidrību.
3. Pieejamība. Jūs varat izveidot izaicinājumu, skaitot ikdienā noietos soļus. Vai arī skaitot treniņa minūtes. Bet laba ideja nebūtu veidot, piemēram, riteņbraukšanas izaicinājumu visiem darbiniekiem, tādējādi, iespējams, liedzot daļai no komandas piedalīties. Tāpēc, veicinot veselīgu dzīvesveidu darba vidē, vienmēr jāapsver, vai visi varēs piedalīties. Aktivitātēm jābūt iekļaujošām un piemērotām dažādiem vecumiem un spējām, kā arī jāsniedz iespēja cilvēkiem darīt tikai to, ar ko viņi jūtas ērti.
4. Vienkārši rīki rezultāta izsekošanai. Darbinieki zaudēs interesi vai pat sajutīsies aizkaitināti, ja viņiem katru dienu būs jāievada detalizēta statistika. Tāpēc izvēlieties viegli lietojamus risinājumus, kur dati tiek pievienoti automātiski (piemēram, skaitīt soļus, kurus var automātiski importēt no mobilā tālruņa veselības lietotnes). Būtiski ir aktivitātes noslēgumā novērtēt, cik sekmīgi tā izdevās. Pajautājiet: kas izdevās? ko mēs nākamreiz darītu savādāk? u.tml.
5. Sociālais elements. Visiem darbiniekiem vajadzētu redzēt citu darbinieku progresu, lai izteiktu atzinību ar komentāriem un dalītos iespaidos (piemēram, publicējot foto). Dalīšanās ar ieskatiem savā starpā ne tikai padarīs aktivitātes jautrākas, bet arī palīdzēs veidot ciešākas un jēgpilnākas attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem kopa ikdienā strādājat un tiecaties uz kopīgu mērķi. Palīdzība citiem un draudzīgums ir svarīga labsajūtas sastāvdaļa.
6. Motivēšana ar spēļošanu un apbalvojumiem. Bieži mums ir nepieciešama palīdzība, lai uzsāktu darīt kaut ko jaunu, mainītu uzvedību un atstātu savu komforta zonu. Labā ziņa – cilvēkiem patīk spēles, jo tās ļauj mums piedzīvot emocijas, kas ir cieši saistītas ar galvenajiem laimes elementiem. Tāpēc uzņēmumi parasti pievieno dažas atlīdzības vai tā sauktos “burkānus”, lai “uzkurinātu” sacensību garu, kas ir ikvienā no mums. Piemēram, ir dažas atlīdzības (vismaz kaut kas simbolisks) dalībniekam ar vislabākajiem rezultātiem, kā arī tiem, kas paveic visu izaicinājumu (piemēram, nedēļā noiet 70 000 soļu).
7. Apzināšanās par labsajūtas nozīmīgumu un datu ievākšana. Vadītājiem ir būtiski izprast, vai viņi apzinās, kāpēc ir nepieciešams ieviest labsajūtas programmas vai atsevišķas iniciatīvas darba vietā? Vislabāk ir izmērīt kopējo darbinieku iesaistes/labsajūtas/apmierinātības līmeni savā uzņēmumā gan pirms, gan pēc izaicinājuma, lai apzinātos visas tā sniegtās priekšrocības. Jūs varat aptaujāt darbiniekus, izsekot komandas produktivitātei vai izmantot citas metodes, kas vislabāk atbilst konkrētajai situācijai.
8. Vienkāršošana. Dažādi rīki var padarīt visu procesu sarežģītu, it īpaši, ja jūs tikai vēlaties uzsākt labsajūtas iniciatīvas savā uzņēmumā. Vislabāk sākt ar kaut ko pavisam vienkāršu. Piemēram, atrodiet treniņus vietējā apkaimē un apmaksājiet darbinieku dalību treniņos. Vai vienkārši lūdziet uzņēmumam nopirkt augļus 2x nedēļā, kurus novietot koplietošanas telpā. Tas varētu būt labs sākums, lai attīstītu darba vietā veselīgu kultūru.

Šie ir pamataspekti, kas jāņem vērā, uzsākot labsajūtas iniciatīvas. Kādi ir jūsu labākie padomi, kā uzlabot pašsajūtu? Un kuras veselības iniciatīvas, jūsuprāt, būtu lieliski īstenot jūsu uzņēmumā?

2.2. Paņēmieni, kas palīdzēs pieturēties pie jaunajiem labsajūtas ieradumiem ilgtermiņā

Jaunu paradumu ieviešana gan savā dzīvē, gan, vēl jo vairāk, darbinieku ikdienās nav viegls process. Sākotnēji mūs pārņem entuziasms, bet, kad sākuma sajūsma sāk zust, ir īpaši jāpacenšas, lai neatmestu jaunajam paradumam ar roku.

Kā norāda Stenfordas universitātes uzvedības psihologs Dr. B. Dž. Fogs (Dr. B.J. Fogg), ir vairāki stūrakmeņi, pie kuriem vērts pieturēties, lai pēc iespējas efektīvāk iedzīvinātu jaunus veselīgus paradumus ikviens savā dzīvē un kopumā uzņēmuma kultūrā. Ir vērts paturēt prātā šo modeli:

1. Koncentrēties uz pareizo uzvedību – būtiski ir koncentrēties uz konkrētiem, skaidri izvirzītiem paradumiem, ko vēlaties izmainīt, piemēram, pārtraukt lietot uzturā cukuru, gulēt 8 stundas, katru dienu būt fiziski aktīvam u.tml. Centies nofokusēties uz to, no kā jāatsakās, piemēram, saldumi vai citi neveselīgi našķi, bet tā vietā koncentrējies uz tādām lietām kā uzturvielām bagātas maltītes, kas tevi piepilda ar enerģiju, uzlabo darba spējas, izskatu u.tml.

2. Pieiet veselības iniciatīvām viegli – lielākā daļa cilvēku nenovērtē to, cik daudz uzmanības jāvelta, lai nostiprinātu jaunu ieradumu. Ir viegli uzsākt ko jaunu, taču ilgstoši pieturēties pie tiem ir daudzreiz sarežģītāks process. Mērķiem jābūt gan viegli saprotamiem, gan viegli izpildāmiem. Sākotnēji labāk izvirzīt par savu mērķi mazus un salīdzinoši vienkārši sasniedzamus ieradumus. Tā var būt nelielas meditācijas, pastaigas vai vingrinājumu iekļaušana darba pauzēs – jebkas, kas neprasa lielus laika resursus un ir viegli integrējams ikdienas rutīnā. 

3. Novērtēt sasniegumus – nav noslēpums, ka ieradumi tiek veidoti, balstoties uz emocijām un atlīdzību. Būtiski svinēt mazās uzvaras un priecāties par katru soli, kas ļāvis pavirzīties uz priekšu ceļā uz mērķi. Piešķirt sacensību garu, interaktivitāti un balvas par labiem rezultātiem palīdzēs digitālas darbinieku iesaistes/izaugsmes platformas, piemēram, Efectio, kas veselības programmas ļauj papildināt ar spēļošanas elementiem.

4. Praktizēt un atkārtot – jaunu prasmju veidošanai nepieciešams atbalsts, atkārtošana un regulāra praktizēšana. Var paiet 18 līdz pat 250 dienas, lai cilvēks izveidotu jaunu ieradumu, kā arī vidēji 66 dienas, lai jauna uzvedība kļūtu par “automātisku”.

Paradumi ir mazās darbības, ko mēs darām katru dienu, un tie definē arī to, kāda veidojas organizācija, kurā strādājam. Cilvēki ir ieraduma būtnes, tāpēc darbiniekiem parasti ir ērtāk vienkārši turpināt savus vecos ieradumus nekā uzsākt jaunus. Veidojot labsajūtas stratēģiju, ir jāapzinās iespējamā pretestība no darbinieku puses. Taču vienkāršas “mikro darbības’, kurās var iesaistīties katru dienu un kuru izpilde prasa tikai īsu laiku, pārveidos visu dienu un organizāciju uz labo pusi.

3. Mērķi un labsajūtas uzlabošana

Jebkuram biznesam ir svarīgi pamatot labsajūtas programmas izmaksas. Neatkarīgi no tā, vai tā ir labsajūtas programmatūra, balvas, veselīgas uzkodas vai sporta kluba abonements, jums ir jāsaprot, kāda ir aktivitātes ietekme uz uzņēmuma rentabilitāti un darbinieku labsajūtu. Galvenie darbības rādītāji (KPIs) var palīdzēt uzņēmumiem veicināt darbinieku labsajūtu un apmierinātību ar darbu, uzrādot datus, kas ļaus novērtēt programmas panākumus. Taču daudziem rodas jautājums, kā izmērīt kaut ko tik daudzpusīgu un mainīgu kā labsajūtu?

Labsajūtas līmeni ir ārkārtīgi būtiski mērīt, ne vien, lai uzrādītu organizācijas vadībai korelāciju starp labsajūtu un labākiem rezultātiem, bet arī, lai izceltu jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. 

Labsajūtas līmeņa noteikšana

Laime un labas sajūtas darba vietā ir tas, uz ko ikviens no mums tiecas, bet, kā zināms, šis jēdziens katram var nozīmēt ko citu. Tāpēc, pirms ieviešot kādas pārmaiņas, jācenšas uzzināt, cik laimīgi pašlaik ir jūsu darbinieki, kas konkrētos darbiniekus ietekmē pozitīvi un negatīvi, un kā to varētu risināt. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir lūgt darbiniekiem viņu atsauksmes, jautājot, kā viņi jūtas gan kopumā, gan darbā. Šādas aptaujas nepieciešams veikt arī pēc labsajūtas iniciatīvu ieviešanas, lai noskaidrotu, kas uzlabojies un kas ne. Jāpiezīmē, ka šādai pieejai nepieciešama godīga un atvērta uzņēmuma kultūra, kurā cilvēki jūtas brīvi dalīties.

Kaut arī KPIs būtu jāpielāgo konkrētās organizācijas vajadzībām, ir nepieciešams noteikt pašreizējo darbinieku labsajūtas līmeni uzņēmumā, pievēršoties atsevišķiem aspektiem. Tas ir būtiski jebkuras organizācijas izaugsmei. Daži no faktoriem ir:

• Darbinieku apmierinātība (cik apmierināti darbinieki ir ar saviem amatiem uzņēmumā, vadību un kolēģiem).
• Darbinieku noturēšana (cik liela ir varbūtība, ka darbinieki tuvāko laiku paliks strādāt uzņēmumā).
• Darbinieku motivācija (cik motivēti ir darbinieki gūt panākumus un ieguldīt uzņēmuma panākumos).
• Darba vide (cik apmierināti ir darbinieki ar darba vidi un atmosfēru).

Pareizo KPI izvēle

Pirmkārt, jānosaka KPI vispārējais mērķis, kas ļaus nodrošināt, ka HR speciālisti tiecas uz vienu mērķi un darbojas vienotā virzienā. Domājot par veselības programmām darba vietā, jāņem vērā daži galvenie darbības rādītāji. Tie ietver fizisko sagatavotību, uzturu, kognitīvo, sociālo, emocionālo, finansiālo un vides labsajūtu. Pēc tam organizācijai jāapspriež to ieviešana, kā arī jāpārskata rezultāti katru nedēļu vai mēnesi. Piemēram, organizācija var par galveno darbības rādītāju izvirzīt pozitīvu mentālo veselību darba komandas vidū. Lai to sasniegtu būs nepieciešams mērīt, cik labi darbinieki tiek galā ar stresu, satiek ar kolēģiem, uztur pozitīvu skatu uz lietām u.tml.  

Mērījumi var tikt veikti dažādos veidos, ne vien ar aptaujām. Būtiski ir, piemēram, ievākt datus par to, cik daudz darbinieku piedalījās uzņēmuma veselības programmā un cik no darbiniekiem iesaistījās aktīvi. Darbinieku aktivitāte var liecināt par pozitīvu labsajūtas rādītāju. Cilvēki, kas ir laimīgāki un veselīgāki, mēdz arī būt daudz vairāk iesaistīti, un otrādi: augstāks aktivitātes līmenis var uzlabot labsajūtu un vairot prieku.

Ja uzņēmums uzrāda labus rādītājus darbinieku labsajūtas jomā, nebūs jāpieliek tik daudz pūļu iesaistei un citām iniciatīvām – tās uzlabosies, līdz ar labsajūtas uzlabojumiem organizācijas vidū.

4. Labsajūtas programmu piemēri

Mēs esam izpētījuši dažus praktiskus piemērus no citiem uzņēmumiem, kas veiksmīgi īstenojuši šīs programmas savā darba vietā. Mums nav nepieciešams izgudrot riteni no jauna, tāpēc var būt noderīgi aizgūt izdejas no citiem veiksmīgiem uzņēmumiem un “notestēt”, kas ir vispiemērotākā, efektīvākā iniciatīva vai programma.

Pētot veselības programmu veidus, atklājas, ka visi lielākie un pasaulē populārākie uzņēmumi ir ieviesuši veselības iniciatīvas. Šādiem uzņēmumiem jārāda labs piemērs, un tie apzinās, ka bez ievērojamām labsajūtas programmām neiztikt. Lai arī cik liels vai mazs būtu uzņēmums, veselības aktivitātes viennozīmīgi sniegs ieguvumus. Tās ne vien uzlabos uzņēmuma reputāciju, atklājot organizāciju kā gādīgu un atbildīgu, bet arī var palīdzēt informēt darbiniekus, kā arī uzlabot to labsajūtu, produktivitāti un dzīves kvalitāti kopumā.

• Sporta nodarbības uz vietas

Zināms, ka sportiskas aktivitātes nevien uztur mūs tonusā, bet arī ir labākais palīgs cīņai ar stresu. Lielākie uzņēmumi arvien biežāk, veidojot biroja telpas, ieplāno vietu arī nelielai trenažieru zālei, kas palīdz piesaistīt jaunus darbiniekus. Taču arī nelielākās organizācijās dažādas sporta nodarbības, piemēram, joga divreiz nedēļā kādā no biroja lielākajām telpām mūsdienās nav vairs retums (vissvarīgākā prasība jogas praktizēšanai ir gluži vienkārši vieta, kur to darīt). Ja uzņēmumam tomēr nav iespējas īstenot sportiskas aktivitātes uz vietas, piedāvāt darbiniekiem abonementu vietējā sporta klubā vai peldbaseinā, būtu ievērības cienīgs žests komandas labsajūtas uzlabošanai.

Visbiežākie uzņēmumi ar sporta zālēm, saprotams, ir dažādi sporta zīmoli, piemēram, Reebok, Under Armour, Nike, kā arī IT jomas uzņēmumi, kur lielai daļai darbinieku ilgstoši jāpavada diena sēžot pie datoriem (kas ilgtermiņā mūsu veselībai var izrādīties ļoti kaitīgi, ja vien netiek veikta regulāra izkustēšanas). Piemēram, SAS Institute, kas atzīta par vienu no labākajām vietām, kur strādāt, piedāvā iespaidīgu sporta zāli un fitnesa programmas, lai uzturētu savu komandu pie labas veselības. Līdzīgi arī tādi zināmi uzņēmumi kā Facebook un Weebly izceļas ar lieliskām sporta zālēm. Savukārt Adobe piedāvā savai darba komandai uz vietas piedāvā pilates un kikboksa nodarbības. 

• Veselīgas uzkodas

Pēdējā laikā kļuvuši populāri pakalpojumi, kas piegādā veselīgas uzkodas uz biroju, darbiniekiem sniedzot pauzi enerģijas uzņemšanai. Un ne velti! Pusdienu un uzkodu programma patiks visiem darbiniekiem, jo ikvienam cilvēkam ir saistošs ēdiens. Visdrīzāk reti kurš uzņēmums spēs nodrošināt visiem darbiniekiem veselīgas pusdienas, taču nelielas, vērtīgām uzturvielām bagātas uzkodas, piemēram, rieksti, augļi, tumšā šokolāde, ir labākais veids veselīgas ēšanas veicināšanai darba vietā. Tāpat organizācijai vajadzētu atvēlēt pietiekami daudz laika, lai darbiniekiem nebūtu jāizvēlas ātrās ēdināšanas iestādes vai jāpusdieno pie sava darba galda, bet būtu iespēja veltīt laiku veselīgai maltītei. Veselīgas, nesteidzīgas un kopīgas ēšanas pauzes veicina ne vien veselības uzlabošanu, bet arī socializēšanos darbinieku vidū un pozitīvu vidi, jo, kā zināms, labsajūtu ieteikmē arī mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem un vide, kurā atrodamies.

• Darbinieku palīdzības programmas

Labsajūta nozīmē ne tikai rūpēties par ķermeni, bet arī par prātu. Sniedzot papildu atbalsta iniciatīvas, organizācijas sniedz zināmu empātijas un atbalsta līmeni saviem darbiniekiem, tādējādi veicinot apmierinātību un pārliecību par savu darba devēju.

Piemēram, Accenture nodrošina konfidenciālu atbalstu tādos jautājumos kā stress, depresija un trauksme u.tml. Viņi, izmantojot vadāmas atbalsta programmas, visiem darbiniekiem nodrošina piekļuvi, piemēram, finansiālai palīdzībai. Accenture arī apbalvo savus darbiniekus par labsajūtas mērķu noteikšanu un to sasniegšanu.

• Pauzes miegam

Lai cik jocīga nešķistu šī labsajūtas iniciatīva, 15 minūšu snauda dienas vidū var palīdzēt atgūt enerģiju un koncentrēšanās spējas. Tai pat ir klīniski pierādīti ieguvumi attiecībā uz produktivitāti. Tāpēc inovatīvi uzņēmumi, piemēram, Playtech, Google, Facebook un Asana, nodrošina specializētas atpūtas telpas darbiniekiem, kuri vēlas mirkli atpūsties. Ar elastīgā darba grafiku darbinieki var ar jaunu enerģiju atgriezties savos projektos.

Labākais ieteikums būtu ļaut 15 minūtes darbiniekiem uzlādēties sev piemērotākajā veidā, jo katram ir savs labākais veids, kā ātri atjaunot enerģiju. Kādam tā varētu būt pastaiga parkā, citam grāmatas lasīšana atpūtas telpā. Dažādi pētījumi norāda, ka cilvēks spēj pilnībā fokusēties uz darbu vien 3-4 stundas dienā, tāpēc nepieciešams meklēt veidus, kā palīdzēt sev pietiekami efektīvi strādāt atlikušās darba stundas uzdevumiem, kas prasa mazāk koncentrēšanās spēju. Ikviens saņem enerģiju dažādos veidos, un, atrodot īsto veidu, mēs varam uzlabot garīgo labsajūtu un izmantot laiku efektīvāk.

• Veselības izaicinājumi

Dažādi labsajūtas izaicinājumi var darboties kā noderīgs komandas saliedēšanas pasākums. Piemēram, mēneša izaicinājums, kura laikā katru dienu darbiniekiem jānoiet vai jānoskrien 10 000 soļu. Mūsdienās gadrīz ikvienam ir soļu skaitītājs telefonā vai aproce, tāpēc šis ir relatīvi viegli īstenojams izaicinājums. Var arī izaicināt savu komandu pašiem gatavot pusdienas un ņemt līdzi uz darbu, nevis ēst ārpus mājas, kas visbiežāk ir dārgāk un neveselīgāk, jo nezinām, kā ēdiens gatavots. Izaicinājumu veidi var būt visdažādākie – dienā izdzertā ūdens daudzuma mērīšana, kāpju izmantošana, meditācijas lietotņu, piemēram, Headspace, izmantošana u.c.

Lai motivētu darbiniekus, nepieciešams apbalvot aktīvākos izaicinājuma dalībniekus, kas uzrādījuši labākos rezulātus, bet vislabāk – visus, kas piedalījās un centās. Šādi izaicinājumi ieviesīs organizācijā spēļošanu ar sacensību elementu un balvām, kas aktivitātes padara jautrākas.

• Iniciatīvas prāta labsajūtai

Daudzi pasaules labākie uzņēmumi izmanto meditāciju, lai radītu laimīgu un veselīgu darba vietu. Google piedāvā meditācijas kursus savām komandām jau kopš 2007. gada. Tie ietver uzmanības trenēšanu, sevis izzināšanu un meistarību, kā arī apzinātu garīgo paradumu veidošanu. Savukārt Sony saviem darbiniekiem piedāvā bezmaksas veselības novērtējumus un sniedz personalizētu palīdzību birojā un ārpus tā. Viņu Ņujorkas birojā ir arī veselīgu ēdienu kafejnīca un pat iknedēļas lauksaimnieku tirgus.

Stresu mazināt palīdz dažāda veida relaksēšanās. Dažādu uzņēmumu, piemēram, SpaceX darbinieki var izbaudīt masāžas, kas palīdz mazināt stresu, saspringumu un muguras sāpes. Tāpat uzņēmumi mēdz apbalvot darbiniekus, piedāvājot dāvanu kartes SPA un atpūtas centros.

• Elastīgs darba grafiks un vide

Airbnb regulāri parādās “labāko un laimīgāko darba vietu” sarakstos. Šis uzņēmums ļoti rūpējas par darbinieku labsajūtu dažādos veidos. Airbnb ir pat vesela darbinieku komanda, kuras uzdevums ir nodrošināt Airbnb darbinieku veselību un laimi. Uzņēmuma biroja ierīkošanā piedalījās arī tā darbinieki, un tajā tiek piedāvātas dažādu veidu darba telpas, piemēram, ar stāvgaldiem. Tāpat Airbnb darbiniekiem piedāvā garus atvaļinājumus un elastīgu darba grafiku.

Neskatoties uz to, ka American Express visā pasaulē nodarbina vairāk nekā 50 000 darbinieku, uzņēmums piedāvā iespēju strādāt mājās, darbiniekiem, kuriem ir mazi bērni, kuri dzīvo tālu no biroja vai ja notiek kādi negaidīti notikumi. Zinot, ka darbinieki var strādāt mājās vai atvēlēt laiku, lai dotos pie ārsta vai paveiktu ar ģimeni saistītus pienākumus, ievērojami samazinās darbinieku satraukumu.

Uzņēmumi ievieš labsajūtas iniciatīvas, jo vēlas, lai darbinieki rīkotos pareizi, un atbalsta laimīgāku dzīvi. Organizācijas arī saprot, ka panākumus biznesā nodrošina veiksmīgs darbaspēks, savukārt, lai darba komanda būtu iesaistīta un produktīva, tai nepieciešams augsts labsajūtas līmenis.

5. Noderīgi rīki labsajūtas iniciatīvām

Piedomājot par labsajūtu, iespējams paaugstināt produktivitāti, jaunu ideju ģenerēšanu, efektivitāti un pilnveidot savas iemaņas. Labsajūtu veicina rūpes par fizisko un mentālo veselību, bet aktuāls ir jautājums, kur atrast pietiekami daudz laika, lai regulāri pievērstos visiem labsajūtas aspektiem? Mūsdienās ir radīts milzīgs skaits digitālu rīku ar mērķi padarīt mūsu rūpes par labsajūtu daudz ērtākas un efektīvākas. Tomēr tik liels lietotņu daudzums, var ātri samulsināt. Kādas ir labākās lietotnes labsajūtas uzlabošanai? Mēs esam izveidojuši rakstu ar, mūsuprāt, noderīgākajām lietotnēm, kuras guvušas ievērību plašā pulkā. 

Meditācija un domu sakārtošana 

5-20 minūtes dienā palīdzēs uzlabot koncentrēšanās spējas. Tāpat ieteicams attīstīt apzinātību un pārdomāt no rīta veicamos darbus un dienas mērķus vai vakarā pārskatīt izdarīto un piedzīvoto. 

Meditācijai noderēs aplikācijas, kas piedāvā programmas dažādu mērķu sasniegšanai (piemēram, domu sakārtošanai, miega uzlabošanai, personīgajai izaugsmei, iemācīties meditāt u.c.). Austrumu Londonas universitāte https://repository.uel.ac.uk/download/65f73ee7a7007e6810d074804cb6f3be8d24351c3d158c708ae83e801dd56879/929658/Howells_2015_JOHS.pdf ir pētījusi lietotni ar nosaukumu Headspace, kas pēc 10 dienu ilgas lietošanas uzrādīja samazinātu depresiju un veicinātas pozitīvas emocijas. Pirms meditācijas Headspace izglīto, kāpēc konkrēta prakse ir noderīga. Tās kursi arī māca, kā iekļaut meditāciju konkrētās situācijās, piemēram, uzdevumu prioritizēšanai darbā, sērojot par tuvinieka nāvi u.c. Dabas mūzika ir lietotnes Calm pamats, kur atrodami prāta vingrinājumi, meditācija un stāsti iemigšanai. Calm arī katru dienu nosūta iedvesmojošus citātus apzinātībai.

Miegs

Pilnvērtīga atpūta naktī, nevis pārstrādāšanās divkārši uzlabos produktivitāti un labsajūtu nākamajā dienā. Pētījumi liecina, ka vairāk miega samazina stresu, uzlabo garastāvokli, kognitīvās spējas un imūnsistēmu.

Izsekot miega paradumus mūsdienās var pavisam viegli, proti, ar mobilo ierīci. Miega pētījumu biedrības pētījums (https://www.sleepreviewmag.com/sleep-health/demographics/age/study-shows-fitbit-heart-rate-tracking-devices-accurately-track-light-rem-deep-sleep-stages/) atklāja, ka miega sensori spēj precīzi izsekot miega posmus. Miega izsekošanas lietotnes var palīdzēt atklāt, kādi iekšējie un ārējie faktori ietekmē mūsu miegu. Mums ir tendence vairāk kustēties agrās miega stadijās un mazāk dziļā miega laikā, tāpēc, izsekojot kustībām, ierīce saprot, kurā miega stāvoklī mēs esam, kā arī spēj noteikt fāzes ilgumu.

Lietotne Sleep Cycle ir augsti novērtēta, jo piedāvā ne vien ērti pārskatāmus datus (pēc cik ilga laika aizmigi, cik daudz bija dziļo miega fāžu, cik stundas kopumā nogulētas), bet arī ļauj uztādīt modinātāju tā, ka tas noteiktajā 30 minūšu intervālā tevi pamodinās visizdevīgākajā laikā atbilstoši miega ciklam. Sleep Genius aplikāciju lieto pat NASA astronauti, jo relaksācijas programmās tiek izmantotas uz pētījumiem balstītas skaņas, kas palīdz ātrāk iemigt un līdzīgi izmanto atbilstošas skaņas, kas ļauj ātri atmodināt mūsu smadzenes. 

Laiks hobijiem

Atrodi hobiju, kas sniedz prieku, gandarījumu un jaunu enerģiju. Hobiji palīdz attīstīt jaunas prasmes, kā arī ļauj prātam atslēgties no ikdienas stresa un darba pienākumiem. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kas nodarbojas ar vaļaspriekiem, jūtas vairāk ieinteresēti, viņiem ir mazāks stress un zemāks sirdsdarbības ātrums, pat vairākas stundas pēc atpūtas brīža.

Duolingo ļauj apgūt 30+ valodas tiešsaistē ar nelielām nodarbībām, kas balstās zinātnē. Lietotne padara valodu mācīšanos jautru, jo tā izmanto dažādus interaktīvus, spēlēm līdzīgus paņēmienus. Audible ir vispasaules slavena lietotne, un tam ir labs iemesls. Tajā ir pieejams milzīgs skaits dažnedažādāko grāmatu un tā sniedz iespēju pavadīt vairāk laika lasīšanai, ja tas ir tavs hobijs, kam nesanāk pietiekami atlicināt laiku. Audible ļauj tev klausīties, un vienlaikus darīt ko citu, piemēram, uzkopt mājokli vai stāvēt sastrēgumā. Tu vari apgūt fotogrāfēšanas pamtatus ar Elements Of Photography (EOP), kas ilustratīvi ļauj apgūt galveno, kas jāzina ikvienam fotogrāfam, un piedāvā dažādus ieteikumus, kā uzņemt labākus foto. Piedāvājot nelielus “soli pa solim” kursus, How to draw ir piemērots ikvienam, kurš vēlas apgūt zīmēšanu, un piedāvā mācības dažādās kategorijās, kā, piemēram, karikatūras, dzīvniekus un dabu.

Kustība un sportošana

Cilvēki ir radīti, lai ik dienas kustētos. Taču, pretēji mūsu priekšteču ikdienai, mūsdienās liela daļa darbu (kurā pavādām vismaz pusi dienas) neietver ievērojamu kustību daudzumu, tāpēc 21. gadsimta cilvēks ir spiests meklēt veidus, kā regulāri izkustēties un uzturēt sevi tonusā. 

Fitnesa lietotnes viedtālruņiem pēdējos gados ir kļuvušas arvien populārākas. Pacer pedometrs ir ērti lietojama bezmaksas lietotne, kas ļauj pārliecināties, vai dienā noiets vajadzīgais soļu skaits. Lietotne uzrāda arī noieto attālumu, laiku, kas pavadīts aktivitātē, kā arī kalendāru ar mēneša statistiku. Yoga Studio piedāvā lietotājiem treniņus līdzsvaram, lokanībai un spēkam, kā arī specifiskām vajadzībām, piemēram, pozas muguras sāpēm un jogu skrējējiem. 10K Trainer by C25K patiks skriešanas entuziastiem. Tā veidota, lai veicinātu skrējēja izturību tā, lai trešā meneša beigās tu varētu noskriet 10K (pieejamas arī citas lietotnes ar 5K, 25K). 

Uzturs

Uzturs ieteikmē nevien to, cik enerģiski jūtamies, bet arī mūsu prāta spējas un produktivitāti. Ēdot neveselīgi un nepilnvērtīgi, mēs nespēsim pilnībā iesaistīties darbā. Slikts paradums, tomēr bieži sastopams, ir upurēt pusdienlaiku steidzamo darbu veikšanai. Tādā veidā mēs veidojam ieradumu strādāt uz savas veselības rēķina. Uztura lietotnes izmantošana palīdz vairāk pievērsties ēšanas paradumiem, kuriem ir būtiski veltīt laiku. 

Ne visi spēj labi orientēties uztura etiķetēs un ne visiem ir laiks tās pētīt, iegādājoties produktus.  Ar lietotni Fooducate tu vari noskenēt uztura etiķetes, lai novērtētu, cik produkts ir veselīgs. Piemēram, ja tajā ir daudz mākslīgo saldinātāju, Fooducate parādīs sarkanu izsaukuma zīmi, kas par to brīdinās. Līdzīgi darbojas arī EWG’s Food Scores, kurā izveidota vairāk nekā 50 000 produktu datu bāze, katru ierindojot skalā no 1-10 atkarībā no trim kategorijām: uzturs, sastāvdaļas un pārstrādes līmeņi. Svaigi produkti uzrādīs rādītāju 1, bet ārkārtīgi pārstrādāti (kas ir kaitīgi mūsu veselībai) – 10. Aplikācija Green Kitchen piedāvā receptes veģetāriem ēdieniem, kuru 

 sastāvdaļas ir dabiskas un kur minimāli izmantots glutēns,  cukurs un piena produkti. Šī lietotne palīdzēs ikdienā uzņemt vairāk dārzeņu, kurus mēs lielākoties nelietojam pietiekamā daudzumā kaut arī tie ir neatņemama sastāvdaļa veselīgam dzīvesveidam un pamats mūsu labsajūtai.

Ūdens

Tas nav nekāds jaunums vai milzīgs atklājums, bet ūdens dzeršana ikdienā veiciena vielmaiņu, apgādā organismu ar nepieciešamajām minerālvielām un skābekli, tāpēc arī smadzenes var strādāt pilnvērtīgi. Taču ikdienas skrējienā, varam aizmirst par dzeršanu. Kā izveidot  ieradumu dzert ikdienā pietiekami daudz ūdens vai arī aizstāt kafiju, saldinātos dzērienus ar ūdeni? 

Drink Water Reminder ir ļoti noderīga aplikācija, kuras mērķis ir nomudināt lietotāju noteiktā intervālā dzert ūdeni (pie kura ar laiku sāc pierast). Nepieciešams vien iestatīt, cikos celies, cikos ej gulēt un cik bieži vēlies dzert ūdeni (no katrām 10 minūtēm līdz ik pēc trim stundām), un saņemsi pielāgotus atgādinājumus. Starp citu, līdzīga un interesanta ir arī ūdens aplikācija Plant Nanny, kas izmanto spēļošanu jeb spēli, kas balstās uz ūdens dzeršanu. Proti, tā tev piešķir augu, kuram tu nedrīksti ļaut dienas laikā nokalt, dzerot pietiekamu ūdens daudzumu. Balstoties uz taviem personīgajiem datiem, My Water Balance aprēķina, cik daudz ūdens jums dienā nepieciešams, kā arī ļauj mainīt daudzumu atbilstoši jūsu vajadzībām. Lietotne ļauj arī izvēlēties dzēriena veidus (pat kompotu, kvasu, proteīna kokteiļus u.c.), ko dienas laikā uzņem, kas pamainīs procentu, cik no dienas devas esi sasniedzis. Starp citu, alkohola lietošanu šo procentu samazina.

Tas ir fakts, ka mūsu viedtālruņi ir kļuvuši par būtisku mūsu labsajūtas daļu. Sākot ar jaunu zināšanu iegūšanu, saziņu ar draugiem līdz ēdienu recepšu meklēšanai vai jaunas mūzikas atklājumiem. Gudri lietojot, tie var padarīt mūsu dzīvi ērtāku, tādēļ top skaidrs, kāpēc dažreiz mēs jūtamies, ka bez tālruņiem vairs nespētu dzīvot. Ne visas labsajūtas lietotnes ir noderīgas, taču dažas no tām ir guvušas plašu ievērību un, pareizi un uzcītīgi lietojot, var uzlabot mūsu labsajūtu un prieku.